Asinsspiediens: kas ir normāls, augsts un zems asinsspiediens

Kas ir asinsspiediens?

Asinsspiediens ir spiediens, ar kādu asinis plūst pa artēriju sieniņām, sirdij tās izsūknējot pa organismu. To mēra dzīvsudraba staba milimetros (mmHg) un pieraksta ar diviem skaitļiem, piemēram, 120/80. Pirmais, lielākais skaitlis ir sistoliskais spiediens, tas atspoguļo spiedienu brīdī, kad sirds saraujas un izsviež asinis. Otrais, mazākais skaitlis ir diastoliskais spiediens, kas raksturo spiedienu starp sirdspukstiem, kad sirds atslābst un piepildās ar asinīm.

Asinsspiediens nav nemainīgs rādītājs. Dienas laikā tas dabiski svārstās atkarībā no fiziskās slodzes, emocijām, ēdienreizēm, kofeīna, miega un pat ķermeņa stāvokļa. Tāpēc viens vienreizējs mērījums nesniedz pilnīgu ainu. Diagnostiskā nozīme ir tendencei, ko redz vairākos mērījumos dažādās dienās. Tieši šī iemesla dēļ ārsti bieži iesaka veidot mājas mērījumu dienasgrāmatu, nevis izdarīt secinājumus no viena rezultāta.

Normāls asinsspiediens: kategoriju tabula

Zemāk redzamā tabula parāda pieaugušo asinsspiediena kategorijas, kas balstītas Eiropas kardiologu vadlīnijās. Tā ir domāta vispārējai orientācijai. Konkrētu diagnozi un mērķa vērtības nosaka tikai ārsts, jo individuālie mērķi var atšķirties atkarībā no vecuma, blakusslimībām un kopējā riska.

Svarīgi saprast, ka viens paaugstināts mērījums vēl nenozīmē hipertensiju. Asinsspiediens var pacelties uztraukuma, steigas vai tā dēvētā „baltā halāta efekta“ dēļ, kad pie ārsta rādītāji ir augstāki nekā mājās. Diagnozi ārsts apstiprina, balstoties uz atkārtotiem mērījumiem un dažkārt uz diennakts asinsspiediena monitorēšanu.

Augsts asinsspiediens: riska faktori un kad vērsties pie ārsta

Augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir viens no visizplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tā mānīgā īpašība ir tā, ka ilgstoši tas var neradīt nekādus simptomus, tāpēc reizēm to dēvē par „kluso“ stāvokli. Cilvēks var justies pilnīgi labi, kamēr paaugstināts asinsspiediens pakāpeniski noslogo sirdi, asinsvadus, nieres un citus orgānus. Tieši tāpēc regulāra kontrole ir tik būtiska, īpaši pēc 40 gadu vecuma.

Galvenie faktori, kas saistīti ar paaugstinātu asinsspiedienu:

• Vecums. Ar gadiem asinsvadi kļūst mazāk elastīgi, un asinsspiediens mēdz pieaugt.
• Liekais svars. Palielināta ķermeņa masa liek sirdij strādāt intensīvāk.
• Pārmērīgs sāls patēriņš. Liels nātrija daudzums uzturā saistīts ar augstāku asinsspiedienu.
• Mazkustīgs dzīvesveids. Fizisko aktivitāšu trūkums nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.
• Pārmērīga alkohola lietošana. Regulāra liela alkohola daudzuma uzņemšana ceļ asinsspiedienu.
• Smēķēšana. Bojā asinsvadu sieniņas un veicina to sašaurināšanos.
• Hronisks stress un miega trūkums. Ilgstoša pārslodze var ietekmēt asinsspiediena regulāciju.
• Ģimenes anamnēze. Ja tuviem radiniekiem ir hipertensija, risks ir lielāks.

Pie ģimenes ārsta ieteicams vērsties, ja mājas mērījumi vairākas dienas pēc kārtas ir 140/90 mmHg vai augstāki, kā arī tad, ja iepriekš zināma hipertensija un rādītāji pasliktinās. Nekavējoties meklējiet neatliekamo palīdzību, ja asinsspiediens ir ļoti augsts, piemēram, virs 180/110 mmHg, un pievienojas stipras galvassāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums, redzes traucējumi vai runas grūtības. Šie var būt nopietna stāvokļa signāli. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji nav zāles un neārstē slimības, tāpēc augsta asinsspiediena gadījumā ārstēšanas taktiku vienmēr nosaka ārsts.

Zems asinsspiediens: cēloņi un ko darīt

Par zemu asinsspiedienu jeb hipotensiju parasti runā, ja rādītājs ir aptuveni zem 90/60 mmHg. Atšķirībā no augsta asinsspiediena zems asinsspiediens pats par sevi ne vienmēr ir problēma. Daudziem cilvēkiem, īpaši jauniešiem un fiziski aktīviem, dabiski nedaudz zemāks asinsspiediens ir normas variants un pat labvēlīga pazīme. Uzmanība nepieciešama tad, ja zems asinsspiediens rada nepatīkamus simptomus.

Biežākie zema asinsspiediena cēloņi:

• Dehidratācija. Nepietiekama šķidruma uzņemšana samazina asins tilpumu.
• Strauja piecelšanās. Pēkšņa stāvokļa maiņa var izraisīt īslaicīgu asinsspiediena kritumu (ortostatiskā hipotensija).
• Ilgstoša stāvēšana karstumā. Asinsvadi paplašinās, un spiediens pazeminās.
• Daži medikamenti. Piemēram, atsevišķi asinsspiedienu pazeminoši vai diurētiskie līdzekļi.
• Asins zudums vai infekcija. Nopietnākos gadījumos asinsspiediens var strauji kristies.

Ja zems asinsspiediens netraucē, īpašas rīcības parasti nevajag. Ikdienā var palīdzēt pietiekama šķidruma uzņemšana, lēna piecelšanās, izvairīšanās no ilgas stāvēšanas un mazākas, bet biežākas ēdienreizes. Sāls daudzuma palielināšana dažkārt tiek minēta kā risinājums, tomēr to nevajadzētu darīt patstāvīgi, jo tas var kaitēt cilvēkiem ar sirds vai nieru saslimšanām. Vērsieties pie ārsta, ja zemu asinsspiedienu pavada reibonis, ģībšana, izteikts nogurums, slikta dūša vai apjukums. Šie simptomi var norādīt uz stāvokli, kam nepieciešama izvērtēšana.

Uzturs un dzīvesveids veselīga asinsspiediena atbalstam

Sabalansēts uzturs un veselīgs dzīvesveids ir vispāratzīts pamats sirds un asinsvadu veselības uzturēšanai. Zemāk aprakstītie ieteikumi ir vispārīga uztura un dzīvesveida informācija, nevis augsta asinsspiediena ārstēšanas metode. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, šos soļus ieteicams pārrunāt ar ārstu, jo tie papildina, nevis aizstāj, medicīnisko izvērtējumu.

Sāls un nātrijs

Pasaules Veselības organizācija pieaugušajiem iesaka mazāk par 5 g sāls dienā, kas atbilst aptuveni 2 g nātrija. Praksē lielākā daļa nātrija nāk no gataviem produktiem: maizes, gaļas izstrādājumiem, sieriem, mērcēm un pusfabrikātiem. Etiķešu lasīšana, mazsālītu produktu izvēle un ēdiena garšošana ar garšaugiem sāls vietā palīdz pakāpeniski samazināt kopējo nātrija daudzumu.

Kālijs

Kālijs ir minerālviela, kas darbojas pretēji nātrijam un ir svarīga sirds un asinsvadu darbībai. Eiropas Savienībā apstiprinātā veselīguma norāde nosaka, ka kālijs palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu. Svarīgi uzsvērt niansi: šī norāde attiecas uz normāla asinsspiediena uzturēšanu, nevis uz jau paaugstināta asinsspiediena pazemināšanu. Kālijs dabiski atrodams daudzos ikdienas produktos, un līdzsvarots uzturs parasti nodrošina pietiekamu tā daudzumu. Cilvēkiem ar nieru slimībām vai tiem, kas lieto atsevišķus medikamentus, papildu kālijs var būt bīstams, tāpēc bagātinātāju veidā to lieto tikai pēc ārsta ieteikuma. Vairāk par šo minerālvielu lasiet rakstā par kāliju.

DASH uztura modelis

DASH ir viens no visvairāk pētītajiem uztura modeļiem, kas izstrādāts sirds veselības atbalstam. Tā pamatā ir daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu un pākšaugu, mērens daudzums liesu olbaltumvielu un ierobežots sāls, sarkanās gaļas un cukura patēriņš. Šāds uzturs dabiski nodrošina daudz kālija, magnija, kalcija un šķiedrvielu.

Uzturā noderīgi ir arī omega-3 taukskābju avoti, piemēram, treknas zivis. Vairāk par tām lasiet rakstā par omega-3. Magnijs ir vēl viena minerālviela, kas piedalās daudzos organisma procesos un dabiski atrodama pilngraudos, riekstos un lapu dārzeņos; plašāk par to skatiet rakstā par magniju veselībai.

Fiziskās aktivitātes un citi ieradumi

Vispārējie ieteikumi paredz vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes aktivitāšu nedēļā, piemēram, raitu pastaigu, riteņbraukšanu vai peldēšanu. Regulāra kustība atbalsta sirds un asinsvadu veselību, palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un mazina stresu. Papildus tam būtiska ir smēķēšanas atmešana, mērena alkohola lietošana un pietiekams miegs. Šie ieradumi bieži darbojas kopā ar veselīgu uzturu un veido pamatu ilgtermiņa sirds veselībai. Tā kā sirds un asinsvadu veselība ir cieši saistīta ar vielmaiņu, noderīgs var būt arī raksts par holesterīna kontroli.

Kā pareizi izmērīt asinsspiedienu mājās

Mājas asinsspiediena mērīšana ir vērtīgs veids, kā sekot līdzi rādītājiem starp vizītēm pie ārsta. Rezultāta precizitāti tomēr būtiski ietekmē tas, kā mērījums tiek veikts. Nepareiza tehnika var uzrādīt gan pārāk augstus, gan pārāk zemus skaitļus. Ieteicams lietot apstiprinātu augšdelma asinsspiediena mērītāju, jo tie parasti ir precīzāki nekā plaukstas locītavas ierīces.

1. 30 minūtes pirms mērījuma nelietojiet kafiju, nesmēķējiet un neveiciet fizisku slodzi.
2. Pirms mērīšanas 5 minūtes nosēdiet mierā un atslābinieties.
3. Sēdiet ar atbalstītu muguru, kājas neškērsojiet un turiet plakanas uz grīdas.
4. Manšeti aplieciet uz kailas rokas, roku novietojiet uz galda tā, lai manšete būtu sirds līmenī.
5. Mērīšanas laikā nerunājiet un nekustieties.
6. Veiciet divus mērījumus ar 1-2 minūšu starplaiku un pierakstiet vidējo rezultātu.
7. Mēriet apmēram vienā un tajā pašā dienas laikā, piemēram, no rīta un vakarā.

Regulāri pieraksti palīdz gan jums, gan ārstam saskatīt tendences un pieņemt pamatotus lēmumus. Ja mājas mērījumi konsekventi atšķiras no rezultātiem pie ārsta vai rada bažas, parādiet savu dienasgrāmatu speciālistam. Atcerieties, ka asinsspiediena kontrole ir ilgtermiņa process un viens skaitlis nedod pilnu ainu.

Saistītie raksti: Kālijs | Magnijs veselībai | Holesterīna kontrole | Omega-3